Villa Nefele

Sicīlija – vairāku civilizāciju šūpulis

Vācu dzejnieks J.V.Gēte reiz rakstīja: „Ja neesat redzējis Sicīliju, Itālija neatstās pēdas jūsu dvēselē. Sicīlija ir Itālijas atslēga”. Citiem vārdiem sakot, neiepazīstot Sicīliju, neiepazīsi arī īsto Itāliju. Eiropā nav citas vietas ar tik bagātu vēsturi, dabu, daudznacionālu kultūru, smaragdzaļu jūru un lielisku atpūtu viesmīlīgās viesnīcās.

Rādīt vairāk

Sicīlija ir autonoms Itālijas reģions, tā ir vislielākā Vidusjūras sala ar galvaspilsētu Palermo. Salas platība ir 25,7 tūkstoši kvadrātkilometru, iedzīvotāju skaits – apmēram 5 miljoni. No kontinenta Sicīliju atdala vien Mesīnas šaurums, kura platums ir 3,5 km. Uz salas atrodas augstākais Eiropas vulkāns Etna (3340 metri). Tas ir viens no aktīvākajiem pasaules vulkāniem. Administratīvi Sicīlijai Sicīlija pieder vēl vairākas salas: Lipāru salas, Egadu salas, Pantellerijas sala, Ustika un Pelageju salas. Sicīlija pievienojās Itālijas karalistei 1860.gadā pēc Garibaldi ekspedīcijas. 1866.gadā Palermo notika sacelšanās, bet to bombardēja Itālijas flote, un Palermo atkal tika pievienota Itālijas karalistei, savukārt dumpiniekus sodīja ar nāvi. Taču viens pēc otra Sicīlijā uzliesmoja jauni dumpji. Šajā laikā Itālijas armija, kas gribēja saglabāt kontroli pār salu, sodīja ar nāvi tūkstošiem sicīliešu, vēl neskaitāmi tūkstoši tika ieslodzīti cietumos, iznīcināti veseli ciemi un to iedzīvotāji izsūtīti. Sicīlijas ekonomika sagruva un sākas bezprecedenta emigrācijas vilnis. 1946.gadā Sicīlija kļuva par autonomu Itālijas reģionu.

Sicīlijā vēsturi var izjust ik uz soļa. Šī ir mītu un leģendu zeme, kur saskaņā ar Homēru un Vergīliju, kādreiz dzīvojuši ciklopi. Pēc vēstures un arhitektūras pieminekļu skaita Itālija ir līdere UNESCO sarakstos, liela daļa pieminekļu atrodas Sicīlijā. Sala ir tilts starp Āfriku un Eiropu, kas bija tautu satikšanās un sadursmju vieta. Grieķi, romieši, bizantieši, arābi, normaņi... Vieni dzīvoja, citi radīja, trešie – postīja. Šāda tautu sajaukšanās atstāja pēdas salas kultūrā, vēsturē un sicīliešu dzīvē.

Pieminekļi, kas salā tika uzcelti grieķu valdīšanas laikā, ir līdzvērtīgi pieminekļiem Senajā Grieķijā. Apbrīnas vērts ir „sicīliešu baroks” un Bizantijas mozaīkas. Sicīliešu valoda ir patstāvīga romāņu valoda, kas radās no latīņu valodas un kuru ietekmēja grieķu, arābu, franču, vācu, spāņu, kataloniešu un provansiešu valodas. Mūsdienās šī valoda sāk izzust, un lielāka daļa iedzīvotāju runā itāliski. Dažos ciematos vēl var atrast iedzīvotājus, kas runā albāņu valodas dialektos (Kontesa Entelina), dažos reģionos runā lombardiešu valodā vai gallu-itāliešu valodās.